Kādā trīs gadus ilgušā tiesas prāvā par automašīnas un riteņbraucēja avāriju Rīgā,  Maskavas ielā, pierādīts, ka ne vienmēr vainīgs būs sadursmi izraisījušais satiksmes dalībnieks – automobilis, vēsta raidījums “Degpunktā”.

Pēc trīs gadu tiesāšanās zvērināts advokāts Jānis Mucenieks kopā ar savu klientu izcīnījis uzvaru tiesas prāvā par satiksmes negadījuma izraisīšanu, kurā sākotnēji par vainīgu uzskatīts tieši jurista aizstāvamais.

Apstākļi risinājusies šādi: vēlā vakara stundā Rīgā, Maskavas ielas galā, autovadītājs notrieca pa ceļa malu braucošu velosipēdu.

Sadursme mazāk aizsargātajam braucējam beidzās ar smagām traumām – lūzumiem un sasitumiem, tomēr automašīnas šoferis uzstāja, ka velosipēdists pats izprovocējis avāriju, klaji ignorējot drošības normas un satiksmes noteikumus. To pēc tiesāšanās trijās instancēs arī izdevies pierādīt.

Zvērināts advokāts Jānis Mucenieks: “Konkrētais ceļu satiksmes negadījums notika vasarā naktī, kad ir tumšs. Tā velosipēdista lielākā kļūda bija tā, ka viņš nebija parūpējies par savu redzamību vispār nekādā veidā. Ne viņam bija atstarotājs, ne viņam bija kaut kādi lukturīši. Viņš vispār nebija parūpējies, lai viņš būtu kaut kādā veidā ieraugāms. Tiesā bija runa par to, ka it kā viņam būtu bijusi oranžas krāsas soma, bet nu arī tas neguva apstiprinājumu – šādas somas viņam nebija, ģērbies viņš bija viscaur pelēkā, tumšā apģērbā, tātad nebija nekādu lukturu. Principā viņš bija neredzams. Protams, ka apstākļos, kad velosipēdists neparūpējas diennakts tumšajā laikā par savu redzamību, viņu tīri objektīvi grūti ieraudzīt laikus. Tiesas konstatējums bija saistīts ar to, ka autovadītājam nebija objektīva iespēja laicīgi viņu ieraudzīt un attiecīgi reaģēt.”

Jāpiebilst, ka velosipēdists ceļu satiksmē piedalījās bez tiesībām un galvā viņam nebija ķiveres. Tagad par pieļautajām kļūdām viņš maksās pats, lai arī sākotnēji vēlējās saņemt vairākus tūkstošus eiro lielu kompensāciju.

Velosipēdistam bija diezgan nopietnas traumas, kas atbilstoši ekspertīzei uzskatāmas par smagām. Viņš esot izārstējies, bet advokāts pauž, ka notikušais būšot mācība ikvienam velosipēdistam nodrošināties, lai diennakts tumšajā laikā braucamrīks ir redzams. Jārēķinās, ka tieši riteņbraucēji ir mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki.

Arī drošas braukšanas skolas speciālisti uzsver, – ja, braucot ar riteni pa vietām, kur ir intensīva auto satiksme, gribi palikt sveiks un vesels, pārliecinies, vai esi izdarījis visu, lai tas tā arī notiktu. Riteņbraucējiem ir ne tikai tiesības piedalīties auto satiksmē, līdzi tiesībām nāk arī pienākumi. Lielākā daļa smago negadījumu tomēr notiek ārpus pilsētu robežām.

“Ja velobraucējs brauc tumšajā diennakts laikā, it sevišķi ārpus apdzīvotas vietas, kur atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā, un, ja velosipēdists sevi nav aprīkojis ar atstarotājiem, tas nozīmē, ka autovadītājs velosipēdistu ieraudzīs tika 25-40 metru attālumā no savas automašīnas. Ar šādu ātrumu tā ir viena līdz divas sekundes,” atzīst “Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks. Kaut vai maziņš atstarojošs elements var palīdzēt pasargāt riteņbraucēju.

Vanks piebilst, ka latviešiem vajadzētu arī mainīt tendenci ģērbties tumšās drēbēs. Daudzās situācijās spilgti apģērbi palīdzētu, ja runa ir par satiksmi.

Melns, tumšs apģērbs, kas liekas praktisks, šajā rudens laikā tomēr nav tā labākā izvēle, bieži vien mēs redzam austiņas uz ausīm, tumšu apģērbu un cilvēku, kurš iet vai brauc. Izvēlamies varbūt košāku, dzīvei jautrāku apģērbu,” iesaka Vanks. Sevišķi vēlami atstarotāji.

Avots: Pēc trīs gadu tiesāšanās pierāda automašīnas šofera taisnību sadursmē ar riteņbraucēju